Intervijas

Intervija ar BRSD 5 otrās vietas ieguvēju Juri Pūķi

Intervija ar BRSD 5 otrās vietas ieguvēju Juri Pūķi

Linda Strazdiņa, 11.05.2016

Komentāri: 0

Juris ar spēli “Lecīgais Žanis” ir konkursa BRSD 5 otrās vietas ieguvējs. Beidzot studijas, kļuvis par elektroinženieri un strādā par telekomunikāciju sistēmu projektētāju. Datorspēļu veidošanu apguvis pašmācības ceļā, par mobilo spēļu jomu vairāk interesējas vairāk kā sešus gadus un atvēl tam lielu daļu sava brīvā laika.

Cik sen jau interesējies par datorspēļu izstrādi un kad sāki ar to aizrauties?

Interesējos jau kādus 6~7 gadus. Reiz avīzes Diena pielikumā bija raksts, kā čaļi bija izveidojuši spēli mobilajiem tālruņiem, un tajā laikā tas bija tāds baigais jaunums. Likās: “O! Baigi forši, man arī patīk programmēt, es arī gribētu kaut ko tādu.” Tad es sāku interesēties sīkāk, paskatījos programmas, rīkus, kas būtu vajadzīgi, kas ir pieejami, sāku domāt, darīt, un lēnā garā kaut ko knibināt. Bet, tā kā mans pamata darbs ir citā nozarē, un šī ir tikai aizraušanās brīvajā laikā, daudz laika, ko tam veltīt, protams, nebija.

Pagāja laiks, kamēr kaut ko apguvu un sapratu, ko un kā gribu darīt. Sāku veidot spēli, protams, to nepabeidzu, jo tas bija pārāk ambiciozs pirmajam projektam. Tad pagājušā gada pavasarī nodomāju: “nu nē, jāsaņemas.” Cik gadus es to daru, visapkārt arī kaut kas notiek, veicas vienam, veicas otram, ļoti strauji attīstās visa IT nozare. Saņēmos, sapratu, ka jāveido kaut kas ne pārāk sarežģīts, un nonācu līdz savai pirmajai spēlei – bērnu mīklai (puzzle) Kids Puzzle Game for Toddlers. Man ir divas meitas, kuras mēdz spēlēt tāda veida spēles, un arī pats bērniem tādas biju pircis. Nodomāju, ka tas nav tik sarežģīti un ķēros klāt. Pagāja astoņi mēneši, līdz to izveidoju un publicēju, un rezultāts patika gan man, gan bērniem. Visu, izņemot attēlus, kurus nopirku, veidoju pats. Visvairāk laika prasīja attēlu pielāgošana, jo pats neesmu mākslinieks un visas bildītes bija smuki jāsagriež, jāizveido visa saskarne, pogas un izvēlnes. Lai arī šis projekts nebija finansiāli veiksmīgs, tomēr es ļoti daudz iemācījos. Sapratu to, ka varēju nedēļas laikā izveidot pirmo prototipu, tomēr, lai novestu to līdz gatavam poduktam, bija vajadzīgi gandrīz astoņi mēneši. Tas, protams, notika brīvajā laikā. Tā visa man bija jauna un ļoti interesanta pieredze, ko ieguvu gan izstrādē, gan arī spēles marketingā un virzīšanā tirgū.

Tad tika izsludināts BRSD 5, taču jau biju sācis veidot citu ne pārāk grūtu loģikas mīklu spēli, un tādu, kuru varu pabeigt pārskatāmā periodā, bet to noliku malā un sāku veidot spēli konkursam. Paspēlēju un papētīju citas spēles, lai kādu ideju uzķertu, un tā arī kaut kāda doma radās. Pirms tam gamedev.lv forumā interesi par sadarbību izrādīja Toms Štāls, viņam arī interesē spēļu veidošana un viņš ir profesionāls datorgrafiķis, un tā sākām ar viņu sadarboties. Toms visu zīmēja un parūpējās par grafisko daļu, bet es programmēju. Spēli izstrādāju izmantojot Corona SDK, kurā tiek izmantota Lua programmēšanas valoda. Corona ir rīks, ko esmu labi apguvis, varu realizēt gandrīz visu 2D vidē. Jau pirms vairākiem gadiem, kad sāku programmēt, meklēju un izvēlējos tādu rīku, kuru varu ātri apgūt un veidot programmas dažādām platformām, lai nebūtu piesaistīts tikai, piemēram, Android.

Kas šobrīd notiek ar Lecīgo Žani?

Ir mērķis izveidot pilnvērtīgu tirgus versiju un laist apritē. Līdz tam vēl jānostrādā un jānoslīpē daudzas lietas, jānovedt līdz tādai stadijai, lai tā ir aizraujošāka un interesantāka un piesaistītu spēlētāju ilgāk. Vēl atvērts jautājums ir par monetizācijas variantiem. Reklāmas spēlēs mani pašu kaitina, bet ar mikromaksājumiem (in-app purchases) iepriekšējā spēlē man ir sliktas sekmes.. Tā kā citu iespēju nav, tad mēģināsim gan tās nīstās reklāmas, gan mikromaksājumus. Šobrīd ar Tomu strādājam, lai spēli padarītu interesantāku un piesaistošāku.

Kur smelies iedvesmu spēles idejai?

Es diezgan kritiski skatos uz visādām “super” idejām. Arī kolēģi mēdz ieteikt, ka varētu izveidot tādu vai šitādu spēli. Katru dienu kāda fantastiska ideja tiek izziņota, bet man tomēr liekas, ka pamatā tas nav tik vienkārši. Ļoti reti kaut ko jaunu un ģeniālu izdodas radīt. Esmu izmēģinājis ļoti daudz neatkarīgo izstrādātaju (indie developer) radītās spēles mobilajām ierīcēm, un vairākums ir tādas, ko gribas uzreiz izdzēst paviršā noformējuma un nepabeigtības sajūtas dēļ, un arī pati spēles darbība ļoti reti ir tāda, kas piesaista uzmanību. Tādēļ esmu nolēmis ziedot laiku tikai tādiem projektiem, kuriem tiešām ir laba ideja, kas man ļoti patīk. Bez tam uztaisīt kvalitatīvu spēli, kurā viss strādā un ir labs noformējums, pat tad, ja kādam vizuālais noformējums neliekas tik pievilcīgs kā man, vismaz kopējam iespaidam par spēli ir jābūt labam. Lai spēlētājam gribas vēl kādam draugam to parādīt un teikt: “re, kāda forša spēle!”.

Man BRSD konkursam nebija gatavas idejas, kuru veidot. Pētīju, ko varētu atvasināt no citām spēlēm. Skatos, kas interesants vienā, otrā spēlē, un sakombinēju to, kas liekas labs un saderīgs. Iesākumā biju sācis veidot arī tower defence tipa spēli, jo man tādas ļoti patika, bet tur bija paredzēti daudz torņu un animētu objektu. Tad es sapratu, ka tādas spēles, kādu esmu iecerējis, izveide pa vakariem prasīs vairākus gadus. Tāpēc man viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir uzsākt tikai tādus projektus, ko varu paveikt reāli paredzamā termiņā. Līdz ar to daudzas fantastiskas, bet nerealizējamas idejas pašas atkrīt.

Vai vēlies, lai datorspēļu izstrāde arī nākotnē kļūst par tavu pamata darbu?

Es to vēlos un uz to eju, ceru, ka drīz tas arī izdosies. Es labprāt darītu to, kas man patīk, programmētu un veidotu spēles. Tas mani ir interesējis jau no skolas laikiem, vismaz 20 gadus, bet, tā kā biju jau sācis studēt citā virzienā, tad programmēšana līdz šim bija tikai vaļasprieks. Nozarē, kurā šobrīd strādāju, jūtu, ka esmu sevi izsmēlis un tāpēc gribu pārlēkt un darboties jomā, kas mani interesē, un tas arī ir viens no motivatoriem veltīt brīvo laiku programmēšanai un pašam veidot spēles.

Kas tieši tev patīk spēles izstrādes procesā un sniedz gandarījumu?

Lielākā sajūsma, protams, bija sākumā, pirms sešiem gadiem, kad mobilajām lietotnēm tikai sāku pievērsties, un tad likās fantastiski, ka Tu uzliec kādu bildīti, uzraksti pāris rindiņas, un tā kustas tālrunī. Tas tā ļoti triviāli pašā sākumā. Šobrīd man patīk, ja, piemēram, man ir ideja, es spēju tīri tehnoloģiski viņu realizēt un izveidot to, ko es gribu. Tas dod gandarījumu, ka es varu izveidot ko tādu, ko es neesmu līdz šim darījis, un tas strādā.

Vai atliek arī laika spēļu spēlēšanai, un kāda ir tava mīļākā spēle?

Jā, es arī spēlēju spēles. Man patīk visādas stratēģijas spēles, tās pašas tower defence. Tagad gan kādu laiku tādas neesmu spēlējis. Šobrīd jau otro gadu spēlēju Clash of Clans, tas gan jau nedaudz ir apnicis, spēlēju arī Clash Royale. Ik pa brītiņam arī kādas mazās, fiksās mīklu spēles. Kad, piemēram, 10 minūtes kaut kur ir jāpagaida, tad var ātri uzspēlēt.

Kas ir tas, kam tu pievērs uzmanību citās spēlēs?

Spēlējot spēles, skatos un cenšos paturēt prātā, kas man patīk gan tehniski, gan saturiski, kur var kādas idejas pasmelties. Ir arī spēles, ko esmu spēlējis, kurās galvenokārt var gūt atziņas par to, kā nevajag lietas darīt. Tā arī, man liekas, ir vērtīga pieredze – mācīties no citu kļūdām. Tā kā man ir Android tālrunis, tad pārsvarā eju Google Play, un tur lielai daļai spēļu kvalitāte ir diezgan švaka gan masīvu, kaitinošu reklāmu dēļ, gan arī tādēļ, ka tur vienkārši kaut kas nestrādā. Ļoti bieži ir arī tā, ka nav iespējams normāli iziet no spēles, nav iziešanas (exit) izvēlnes. It kā sīkums, bet tās ir lietas, kas pa detaļām savācas un veido kopējo priekšstatu par spēli. No tādām daudzām, sīkām niansēm man apkopojas priekšstats par to, ko nevajadzētu darīt, ko es negribētu savā spēlē, un bez šaubām arī par to, kā man noteikti vajadzētu darīt. Skaidrs ir tas, ka jāpievērš uzmanība visām detaļām. Pielaides nedrīkst būt, visam jābūt nostrādātam un noslīpētam.

Vai plānā ir jau nākošā spēle?

Vispirms vajadzētu pabeigt Lecīgo Žani, izveidot tirgus versiju un nomainīt tās nosaukumu. Es lieliski saprotu, ka spēles pabeigšana prasa tik pat daudz laika, cik izstrāde. Tāpēc negribu neko jaunu iesākt pirms ar Tomu neesam pabeiguši šo projektu. Tas būtu pirmais uzdevums. Nākamo projektu plānoju izstrādāt ne vairs ar Corona, bet Unity, lai apgūtu ko jaunu un varētu savas spēļu veidošanas prasmes izmantot arī, iespējams, ikdienas darbos. Šobrīd vēl nav konkrētas idejas, bet gan jau būs. Un tad jau klāt būs nākošais BRSD konkurss, kur atkal vajadzētu piedalīties.

Vai nākotnē plāno pieturēties pie mobilo spēļu tirgus nišas vai taustīties arī citos virzienos?

Šobrīd tās ir spēles mobilajām ierīcēm, bet, droši vien, neierobežošu sevi kādu platformu robežās. Man ir svarīgi, lai spēle ir salīdzinoši vienkārša, bet interesanta, lai nav pārāk apjomīgs un grandiozs projekts. Ar to jau apdedzinājos, kad uzsāku pārāk grandiozu ideju, bet nespēju to pabeigt. Nevaru atļauties tērēt laiku, lai pēc dažiem mēnešiem to visu nomestu malā. Tāpēc noteicošais ir izstrādāt ko tādu, ko varu pabeigt sapratīgā laika periodā, un, jo vairāk dažādām platformām un formātiem, jo labāk.

Ko novēli citiem spēļu izstrādātājiem Latvijā?

Novēlu, lai izdodas tas, kas ir uzsākts. Pārāk pamācošs es arī negribētu būt, jo neesmu jau nekāds skolotājs, bet novēlu pabeigt tos projektus, kas ir uzsākti un uzsākt tādus projektus, ko spēj pabeigt. Manuprāt, ja redzi sava darba augļus, tas dod enerģiju ar lielu sparu ķerties pie jaunām lietām.

Jūs varētu interesēt arī šādi raksti:

Aptauja

Vai Tu apmeklēji gamedev.lv konferenci [0]



Citas aptaujas

Autorizācija

Lietotājs

Parole


Reģistrēties Aizmirsi paroli?